Lai saņemtu galvenās cirsmas (kailcirtes) apliecinājumu (atļauju), attiecīgais meža nogabals jāiestigo. Palūdzu kaimiņam kā lietpratējam par atbilstošu samaksu. Pēc nedēļas tas bija izdarīts un varēju doties uz mežniecības biroju rakstīt iesniegumu cirsšanas apliecinājuma piešķiršanai.

Mēneša laikā ir jāizsniedz ciršanas apliecinājums, vai arī atteikums. Ciršanas apliecinājumu saņēmu nedaudz ātrāk - pēc trim ar pusi nedēļām :) Bet tas jau ar bija gana ātri, ja vēl ņem vērā to faktu, ka nācās saņemt no kaimiņienes saskaņojumu par faktisko robežu, kas kaut kādā kartē iezīmēta nepareizi...

Kad ciršanas apliecinājums bija rokā, galvenās cirtes nogabalā vajadzēja veikt dastošanu - koku uzmērīšanu, lai potenciālie pircēji zinātu, cik vērta tā cirsma. Kā saka - nepērc kaķi maisā - nevar zināt, ko nopirksi. Bet, ja tomēr pērc, vienmēr maksā krietni mazāk.

Eh, atcerējos senu gadījumu ar čigānu. Toreiz studēju pirmajā vai otrajā kursā, tātad bija kāds 2000. vai 2001. gads. Iekāpu Rīgas centrālajā stacijā vilcienā. Līdz atiešanai vēl kādas 10 minūtes. Iekāpj čigāns, pienāk un saka: "Nopērc kreklu! Redz, kāds smuks! Tikko veikalā nofenderēju." Skatos - krekls iepakojumā. Izskatās smuks. Salocīts. Iekšēji jūtu, ka pirkt nevajag, turklāt naudiņas arī maz. Es šim saku, ka naudas nav. Bet čigāns neliekas mierā: "Atdošu par piecīti." Es šim saku, ka tikai 50 santīmi makā. Šis lūdzas, ka uzlāpīties vajagot, vai tad tiešām vairāk neatradīšot? Saku, ka ir tikai 50 un ne santīma vairāk. Šis padomā un saka: "Nu dod ar!" Paņēmu maciņu, izņēmu skujiņu un iedevu šim. Nolēmu atpakot mājās. Tā arī darīju. Pārnācu mājās, atvēru iepakojumu, izņēmu kreklu, kuru tūliņ varēju izmest. Bija novalkāts līdz pēdējam, bet apkaklīte un priekšpuse tik smuka. Nez, kā tā var novalkāt un iepakot, ka izskatījās kā no veikala plaukta? Kopš tā brīža no čigāniem vairs neko nepērku.

Labi. Tagad pie lietas. Sazvanīju kaimiņa ieteiktu dastotāju un jau pēc divām dienām saņēmu dastošanas datus. Protams, tur maza platība, ātri varēja izdarīt. Pretī dabūju tabulu, kurā uzskaitīts kādi koki, cik daudz, kādā apjomā, kas malkā, cik un kas jaatstāj... Tad nu to tabulu sūtīju cirsmu uzpircējiem, lai sola savu ciparu, ja ieinteresēti. Bija arī doma likt cirsmu izsolē, bet sapratu, ka par mazu tā platība, lai izsolītu. Tad nu apkopoju piedāvājumus - bija veseli divi :) Abi diezgan līdzīgi. Priekšroku devu lielākajam piedāvājumam, turklāt šis uzpircējs bija pazīstams kaimiņam un, drošvien, strādāja tajā apkārtnē arī citās cirsmās.

Noslēdzām līgumu par galveno cirti. Taja pašā dienā arī naudu ieskaitīja. Par kopšanas cirti viņš bija bažīgs - nākot laiks baltalksni jau ņemt nost. Turklāt bedrains tas mežs, jaskatās kā vispār izvest varēs. Labāk esot ņemt un pārformēt uz galveno cirti. Pierunāja mani. Palūdzu atkal kaimiņam iestigot. Mežniecības birojā izzņēmu jaunu ciršanas apliecinājumu, vispirms uzrakstot atskaiti, ka cirsmas izstrāde nav veikta.

Turpinājums sekos.