Kamēr tuvojās oficiāli noliktā robežu atjaunošanas diena, sarunājām ar mērnieci, ka paskatīsies dabā kā izskatās tās robežas, kas uz papīra. Sarunājām kādā agrā rītā tikties, lai viņai nav jākavē darbs. Mēs jau principā kaimiņi - viņai līdz manai zemītei ir divu, trīs minūšu brauciens...

Pirmā daļa šeit.

Rīts bija gana jauks padevies! Ne mākonīša pie spilgti zilā debessjuma. Saulīte silti spīd, bet naktī gan bijis sals - zemes virskārta kraukšķīga kā maizes krāsnī svaigi cepta rupjmaizes klaipa garoza, ar pūdercukuru apkaisīta. Mana piecgadīgā meita gan saka - cukurpūderis. Nez, kā tur īsti pareizi ir? Ienāk prātā Imanta Ziedoņa cukurpasaka :)

Kad kopā ar sievu ierodamies, mērniece jau savu GPS aparātu izņēmusi un dodas uzņemt pirmo punktu. Ņemam sagatavotās plastmasas caurules kupicām un steidzam panākt. Kopā izstaigājām visus punktus un iespraužam caurules vietās, kur jābūt kupicu centriem. Mērniece priecājas par lieliskajiem laikapstākļiem - sen neesot tik labi rādījumi bijuši. Tā jau tiem GPS aparātiem ir - traucē ūdens atmosfērā - lietus mākoņi, sniega mākoņi, migla. Kad bijām punktus salikuši, mērniece secināja, ka bez oficiālas robežu atjaunošanas nekādi neiztikt. Tīruma robeža apstrādes rezultātā laika gaitā izveidojusies savādāka. Turklāt viena mala arī salaista kopā ar blakuslauku, jo bijis viens apstrādātājs.

Kad pienāca noliktā diena, nemaz nezināju. Zvana mērniece - atjaunojam robežas. Ieradusies tikai viena kaimiņiene (tā, kura sākumā negribēja dot piekrišanu par meža robežu). Viss esot kārtībā un esot apmierināta ar robežpunktiem, kuri ir kopēji. Tad jau labi. Biju domājis, ka robežu atjaunošana nolikta divas dienas vēlāk, jo uz to datumu sākumā norunājām, bet kā izrādās, atsūtītajā paziņojumā uzrakstīts divas dienas ātrāk par norunāto datumu. Lasot kaut kā nepievērsu uzmanību. Nekas. Galvenais, ka man dabā ir zināms, kur jābūt kupicām, un var sākt tas izveidot.

Labi, ka rudens darbi laukā bija pabeigti, tagad vēl bija laiks līdz lielajiem saliem, lai ierīkotu kupicas. Lai zemes apstrādes procesā netiktu kupicas bojātas, nolēmu likt virsū nolietotas autoriepas. Lai kupicas mietiņus nenozagtu metāla zagļi - ierakt 50 mm santehnikas cauruli. Un, lai to kāds nevarētu izvilkt un izmantot sanmezglam - lejasgalā caur atbilstoša diamera izurbtiem caurumiem ievietot divus stiklašķiedras šķērsstieņus, kas kādreiz bijuši slēpju nūjas. Visām caurulēm gan tās nepietika. Tām, kurām pietrūka, izmantoju dzelzs caurules, kurām ārpusē plastmasa. Tātad rūsēs tikai no vienas puses.

Žēl, ka nepaspēju visas kupicas izveidot līdz lielākiem rudens saliem. Riepas gan visur uzmetu, lai nepazūd punkti, kur jābūt. Pavasarī būs jāturpina... Tad arī redzēs, kā izskatīsies pirmās kupicas, kuras paspēju rudenī izveidot. Varbūt vajadzēs ko uzlabot, bet varbūt arī nē.

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Jaunākie komentāri

  • Niedru pļaušana pirmajā gadā

    Viktors
    Paldies par informāciju, gaidām jaunus ierakstus pavasarī!
     
  • Niedru pļaušana pirmajā gadā

    bloga autors
    Projektēšana ir veikta, būvvaldē atļauja ir izsniegta. Apdrošināšana veikta. Nauda materiāliem un ...
     
  • Niedru pļaušana pirmajā gadā

    Viktors
    Vai dotajā brīdī plānošanas un būvniecības procesā iestājusies pauze? Būtu ļoti interesanti sekot ...
     
  • No kā celt māju?

    Līga
    Sveiki! Ļoti interesanta mājas lapa! Šobrīd perinām domu par pirti kā piebūvi pie esošas ēkas ...
     
  • Otrā tikšanās ar arhitektu

    Arhitektu birojs
    Nu jā - tipisks darba process. Veiksmīgu tālāko mājas projektēšanas, būvniecības posmu. ;-)